Ogre 30. novembrī

Sveiki, gribēju pastāstīt piedzīvojumus par Ogri, ne jau par pilsētu, bet par upi. Vakardien, tas ir 30 novembrī, devāmies 12 cilvēku sastāvā pabraukāties par ogri, precīzāk posmu no Ērgļiem līdz Vecorgres HES, garums šim posmam 21 km, nobraucām šo posmu aptuveni 3 stundās. Ūdens līmenis graujošs, straujtece ļoti laba. Brāžu krāces bija ļoti labas, un smukas.

Piedzīvojumi man sākās brīdi, kad es pamodos stundu pirms izbraukšanas no mājām, bija jādodas vēl uz “Vienkāršiju” piekrāmēt būsu ar inventāru, paredzēt savākties bija ap 7:30 tomēr es pamodos 6:00, kad sapratu ka nepareizi esmu pamodies, pagulēju vēl stundu.

Kad ierados ap 7:40 “Vienkāršijā”, biju tur pirmais, bet Grizly jau bija pamodies un mēs iedzērām tēju, tad ieradās pārējie sakrāmējāmies, un ap 8:20 devāmies uz Ērgļu pusi. Devāmies ar 2 automašīnām, Busu un X-Trail (pusdžips). Pigori sākās ap to vietu, kur beidzas asfalts, ar busu mēs braucām ar vidējo ātrumu 50 km stundā, līdz ar ko mums braukšana uz Ērgļiem bija ieilgusi.

Ierodamies Ērgļos, pie Ērgļu tilta sākam pumpēt laivas, un gatavoties nobraucienam, piebrauc Policijas ekipāža un aizrāda, ka šeit stāvēt nedrīkst, kad tiek pateikts, lai parāda zīmi, viņi atbild jūs ar pus auto esat uz trotuāra, tā nedrīkst. Labi, pārbraucam otra pusē tiltam drošības pēc un tur maza ieliņa nogriežas, turpinam laivu pumpēšanu tur. Visi saģērbušies, jāatrod vieta, kur beigsim un jānodzen buss lejā, lai izkāpjot no laivas visi var pārģērbties sausās drēbēs utt. Dodamies upes meklējumos ap to vietu, kur mums būtu jābeidz brauciens. Ceļu rādiju es, jo braucām ar diviem auto lejā, kad ceļš palika tāds dīvains, palaidu Xtrail pa priekšu, lai redzu, vai nepalikšu kaut kur. Beigu beigās līdz upei nonākam, un buss paliek nekustināms bez stumšanas, jo sniegs ir diezgan daudz, un tas tomēr slīd, nu nekas, nobrauks visi, būs kas pastumj.

Ar Xtrail dodamies atpakaļ uz Ērgļiem, un Ērgļos sākam nobraucienu. Braucienā piedalās TK “Vienkārši” 6 cilvēki un TK “Bizoņi”, kas mūsu aprindās tiek saukti par TK “Vienkārši Bizoņi”. Laivu sadalījums: 2 rafti pa 5 cilvēki katrā un viens smukais pūslis (bija paredzēti 2 smukie pūšļi, bet vienam grīda nebija paņēmusies līdzi). Tā nu mēs sākām savu braucienu, un pirmajās minūtēs mūsu rafts tikka appikots, jo otrs rafts, kamēr dzinām auto bija piebraucis krastā un sataisījis iespaidīgus krājumus ar pikām. Vēlāk viņi dabūja divas tādas liekšķeres ar ūdeni no mūsu rafta.

Sākam rēķināt, cik tad īsti mums ir laiks braukt, jo kad paliek tumšs, tad jau protams ir pagrūti, satumst sāk ap plkst 16:00, kad jau rodas tāda smuka krēsla, kur diezgan grūti jau ir saskatīt šķēršļus upē, tāpēc rupji izrēķinam, ka mums ir 3 ar pusi stundas laiks, sākam apmēram pulksten 12:30.

Drusku pabraukuši pa vienmuļo upes daļu, sākās “Brāžu” krāces, kas ir 10 km garumā, tās bija diezgan interesantas, un kā mēs raftā nospriedām, pat interesantāk par Amatas braukšanu. Kad bija noairētas 2,5 stundas, likās, ka kājas jau varēs amputēt, nezinu kādēļ, bet šoreiz kājas sala, 2 nedēļas atpakaļ, nesala vēl, jānopērk vēl neoprēna zeķes, tad būs ok. Pārējām ķermeņa daļām ir silti līdz brīdim, kad jāapnes aizsprosts, un mēs izkāpjam no rafta, visiem piemetas drebulis, un visi ātri atkal sakāpj laivās un dodamies tālāk. No krasta kur ir buss es zinu, savukārt no upes ir kā ir, atstājot busu apskatīju upes krastus, un redzēju mājas upes otrajā krastā, tas tad bija arī orjentieris, jo busu var neredzēt no upes, tas nekas ka no busa redz upi, visādi var gadīties… aptuveni kilometru zem aizsprosta es pamanu jau iepriekš noskatītās mājas, un laimīgi nopūšos “Huh esam klāt…”, otrs rafts mums iet pa priekšu un mēs nolemjam viņiem neteikt, ja nepamanīs busu, tad sauksim viņus atpakaļ pret straumi 🙂 pēdējā mirklī viņi pamana busu, un sākas sacensība, kurš no raftiem pirmais piebrauks pie krasta, kur izkāpšanas vieta ir tādā kā piebraukšanās pie brasla, abas laivas saskrienās, citi lec ārā un cenšas izvilkt laivu pirmie, tas bija smieklīgi un amizanti.

Beidzot esam izkāpuši, visi sāk pārģērbties, un savākt laivas, nolaist gaisu, un salocīt, kad viss izdarīts ķeramies pie stumšanas darbiem, ļoti viegli izstumjam 20 metrus ārā, kur sākas daudz maz normāls ceļš, salienam 12 cilvēki busā, un dodamies uz Ērgļiem pēc otra auto.

Ērgļos paēdāmgardi jo gardi, un devāmies mājup, pēc kartes paskatamies, ka caur Pļaviņām braukt ir izdevigāk, jo tur zemes ceļš ir tikai ~ 15 km. Tā arī ir, smuki tiekam līdz Pļaviņu apvedceļam, un sākas ceļš mājup, kilometrāžas ziņā + 40 km, bet ātruma ziņā -1h. Kad esam rīgā, izmētājam kur nu kuro, aizvedu vēl ar savu auto kluba biedreni uz mājām, un mājās pats biju ap 23:00. Huh tāda neko sev dieniņa.

Ja man piedāvātu vēlreiz braukt ņākošajā nedēļā, es noteikti neatteiktos.

Pirmo reizi braucot šo posmu bija tāda nezināšana kas sagaida, bet visā kopumā nebija no kā sabaidīties.

Arī vēlies piedalīties šādos braucienos ? Droši sazinies ar mani un saorganizēsim. Hidrotērpu arī var dabūt.

 
comments powered by Disqus